♦ Dẉb m. os. ime (narodno), zast.
◊ pr.: Dòmbāj (180, Koprivnica, Varaždin), Dȍmbi (S Hrvatska, ← mađ.), Dúbac (Slavonski Brod, Buje, I Slavonija, Istra), Dubáić (140, Knin, S Dalmacija, Primorje, Podravina, I Slavonija), Dubájić (210, Donji Lapac, Podravina, Lika), Dȕbčić (Dubrovnik), Dùbelj (Dubrovnik), Dùbenik (Dugo Selo), Dubičánac (Zagreb, Sesvete, Slavonija), Dúbić (210, Samobor, Ivanec, Pokuplje, Primorje, Podravina), Dùbīnko (Nova Gradiška, Rovinj, Zadar), Dubínović (Pula, Istra), Dȕbko (Donja Stubica), Dȕblec (Daruvar, Virovitica), Dubočánac (Slavonski Brod, Posavina), Dubóčanin (Vukovar, Velika Gorica), Dubóković (100, Hvar, J i sred. Dalmacija, Istra), Dubovèčāk (300, Ivanec, Zagorje, Našice, Primorje, okolica Zagreba), Dubovèček (Našice, Bjelovar), Dẉbović (Dubrovnik, Vukovar), Dubòvskī (Vukovar, Nova Gradiška), Dùmbaj (Križevci, Vrbovec), Dumbovèčak (Vinkovci, Zlatar Bistrica), Dúmbović (700, Petrinja, Zlatar Bistrica, Banovina, Zagorje, Moslavina)
◊ top.: Dȕb, Dẉba, Dùbāšnica, Dùbica, Dȕbovac