Hrvatski jezični portal

dẉb1

dẉb1 m 〈N mn dȕbovi/-i jez. knjiž., G dȕbōvā〉

Izvedeni oblici
jednina
N dub
G duba
D dubu
A dub
V dube
L dubu
I dubom
množina
N dubovi / dubi
G dubova
D dubovima
A dubove
V dubovi
L dubovima
I dubovima
Definicija
arh. hrast
Onomastika
Dẉb m. os. ime (narodno), zast.
pr.: Dòmbāj (180, Koprivnica, Varaždin), Dȍmbi (S Hrvatska, ← mađ.), Dúbac (Slavonski Brod, Buje, I Slavonija, Istra), Dubáić (140, Knin, S Dalmacija, Primorje, Podravina, I Slavonija), Dubájić (210, Donji Lapac, Podravina, Lika), Dȕbčić (Dubrovnik), Dùbelj (Dubrovnik), Dùbenik (Dugo Selo), Dubičánac (Zagreb, Sesvete, Slavonija), Dúbić (210, Samobor, Ivanec, Pokuplje, Primorje, Podravina), Dùbīnko (Nova Gradiška, Rovinj, Zadar), Dubínović (Pula, Istra), Dȕbko (Donja Stubica), Dȕblec (Daruvar, Virovitica), Dubočánac (Slavonski Brod, Posavina), Dubóčanin (Vukovar, Velika Gorica), Dubóković (100, Hvar, J i sred. Dalmacija, Istra), Dubovèčāk (300, Ivanec, Zagorje, Našice, Primorje, okolica Zagreba), Dubovèček (Našice, Bjelovar), Dẉbović (Dubrovnik, Vukovar), Dubòvskī (Vukovar, Nova Gradiška), Dùmbaj (Križevci, Vrbovec), Dumbovèčak (Vinkovci, Zlatar Bistrica), Dúmbović (700, Petrinja, Zlatar Bistrica, Banovina, Zagorje, Moslavina)
top.: Dȕb, Dẉba, Dùbāšnica, Dùbica, Dȕbovac
Etimologija
prasl. i stsl. *dǫbъ (rus. dub, polj. dąb)